Vai esi jau veicis holesterīna pārbaudi? Vai zini, kad vajadzētu saņemt herpes zoster (jostas rozi) vakcīnu vai pārbaudīt kaulu blīvumu? Ja šie jautājumi šķiet sveši, tu neesi viens.

Saskaņā ar ASV Veselības un sociālo pakalpojumu departamenta datiem tikai 6,9% cilvēku vecumā virs 35 gadiem 2018. gadā bija saņēmuši visus ieteicamos profilaktiskos veselības pakalpojumus. Pandēmija šo statistiku, visticamāk, vēl vairāk pasliktināja. Taču profilakse ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā uzlabot veselību ilgtermiņā.

Šajā rokasgrāmatā skaidrosim, kādas veselības pārbaudes ieteicamas katrā dzīves desmitgadē, kā arī kādus jautājumus uzdot savam ģimenes ārstam.

Kāpēc regulāras pārbaudes ir būtiskas pēc 40 gadu vecuma?

Pēc 40 gadu vecuma mūsu dzīvesveida sekas sāk kļūt redzamākas: mazkustīgums, smēķēšana, alkohols, stress un saules iedarbība sāk atspoguļoties veselībā. Tieši šajā periodā arī pieaug hronisko slimību risks – augsts asinsspiediens, cukura diabēts, holesterīna līmenis u.c.

Ieteicamās pārbaudes pēc 40 gadu vecuma

Līdztekus asins analīzēm un asinsspiediena kontrolei ārsti iesaka:

Zarnu vēža skrīnings

No 45 gadu vecuma reizi 5–10 gados atkarībā no metodes. Laicīga diagnostika var glābt dzīvību.

Dzemdes kakla un HPV tests

Reizi 3–5 gados, ja iepriekšējie rezultāti ir bijuši normāli.

Krūts vēža skrīnings

Sievietēm ieteicams sākt krūšu mamogrāfijas pārbaudes no 40–50 gadu vecuma, reizi 1–2 gados.

Diabēta skrīnings

Ik pēc 3 gadiem, īpaši, ja ir liekais svars.

Universāls skrīnings hepatītam B un C, HIV un STI

Svarīgi vismaz reizi dzīvē pārbaudīties, pat ja nav simptomu.

Ieteicamās vakcīnas pēc 40

• Gada gripas pote
• Stingumkrampju (tetanus) pastiprinājums ik pēc 10 gadiem

Jautājumi, ko uzdot ārstam pēc 40

• Kāds ir mans ķermeņa masas indekss (ĶMI)?
• Vai man ir jāveic kādi hronisko slimību skrīningi?
• Vai esmu veicis universālu infekciju skrīningu?
• Kad jāveic zarnu vēža pārbaude?
• Vai man ir nepieciešama mamogrāfija?
• Vai man ir risks miega apnojas attīstībai?

Veselības izmaiņas pēc 50: kas jāņem vērā

Pēc 50 gadu vecuma veselības uzmanības centrā nonāk kaulu blīvums, hormonālās izmaiņas, seksuālā veselība un vielmaiņa. Šajā dzīves posmā organisms sāk zaudēt muskuļu un kaulu masu, vielmaiņa palēninās, bet sievietēm sākas menopauze.

Tāpēc svarīga ir sabalansēta uztura ievērošana, fiziskās aktivitātes un hronisko slimību kontrole.

Ieteicamie skrīningi 50–59 gadu vecumā

Plaušu vēža skrīnings

Cilvēkiem ar smēķēšanas vēsturi (vismaz 20 “iepakošanas gadu” pieredze) ieteicams reizi gadā veikt plaušu zemas devas datortomogrāfijas izmeklējumu.

Zarnu vēža skrīnings

Turpinās reizi 5–10 gados, ja nav konstatēti augsta riska faktori.

Krūts vēža skrīnings

Turpināt mamogrāfiju reizi 1–2 gados.

Dzemdes kakla un HPV tests

Sievietēm ieteicams saglabāt regularitāti – reizi 3–5 gados, ja rezultāti normāli.

Prostatīta vai prostatas vēža skrīnings (vīriešiem)

Apspriest ar ārstu PSA (prostatas specifiskā antigēna) testa priekšrocības un riskus.

Vakcīnas, kas ieteicamas pēc 50

• Herpes zoster (jostas rozes) vakcīna – divas devas, pasargā līdz pat 91%
• Gada gripas pote
• Tetanusa pastiprinājums ik pēc 10 gadiem

Jautājumi ārstam pēc 50

• Kur var saņemt jostas rozes vakcīnu?
• Kā saglabāt seksuālo veselību, ja menopauzes simptomi traucē?
• Kā novērtēt manu sirds un asinsvadu veselību?
• Vai nepieciešams veikt kuņģa vēža skrīningu?

Veselības izmaiņas pēc 60: lielāka uzmanība imunitātei un atmiņai

Sasniedzot 60 gadus, fiziskā veselība bieži prasa vairāk uzmanības – samazinās muskuļu spēks, novērojama kaulu blīvuma samazināšanās un vājāka imunitāte. Dažiem cilvēkiem parādās atmiņas traucējumi un palielinās infekciju risks.

Ieteicamie skrīningi pēc 60

• Kaulu blīvuma pārbaude sievietēm no 65 gadu vecuma – reizi 2 gados.
• Vēdera aortas aneirisma pārbaude vīriešiem virs 65 gadiem ar smēķēšanas vēsturi.
• Plaušu vēža skrīnings smēķētājiem reizi gadā.
• Kolorektālais, krūts un dzemdes kakla vēža skrīnings turpinās kā iepriekš.

Vakcīnas pēc 60 gadu vecuma

• Pneimokoku (pneimonijas) vakcīna – PCV20 vai PCV15/23
• Gada gripas pote
• Herpes zoster vakcīna (ja vēl nav saņemta)

Jautājumi ārstam pēc 60

• Vai man vajadzētu pārskatīt fiziskās aktivitātes režīmu?
• Vai jāveic kaulu skenēšana?
• Vai nepieciešama vēdera aortas izmeklēšana?
• Vai ir jāpārbauda plaušas vai jāmaina uzturs?

Veselības izmaiņas pēc 70: uzmanība kritieniem un mentālajai veselībai

Sasniedzot 70 gadu vecumu, svarīgākais kļūst uzturēt fizisko aktivitāti, novērst kritienus, veicināt sociālo iesaisti un pārdomāt ilgtermiņa veselības aprūpes plānu. Šajā vecumā palielinās kaulu lūzumu un hronisku slimību komplikāciju risks, tāpēc ir svarīgi pielāgot savu ikdienu veselības uzturēšanai.

Kritienu profilakse

Kritieni ir biežākais hospitalizācijas iemesls senioriem. Lai mazinātu riskus:

• Izvērtējiet mājokļa drošību – novāciet paklājus, uzstādiet rokturus vannasistabā.
• Pārskatiet redzi un dzirdi.
• Lietojiet piemērotus apavus ar neslīdošu zoli.

Sociālā izolācija un depresija

Vientulība ir viens no lielākajiem veselības apdraudējumiem šajā vecumā. Tā var veicināt depresiju, kognitīvos traucējumus un pat sirds slimības. Svarīgi:

• Uzturēt regulāru kontaktu ar draugiem, radiem un kaimiņiem.
• Apmeklēt senioru centrus, kopienas pasākumus.
• Izvērtēt psiholoģiskās veselības stāvokli – arī depresija var būt ārstējama.

Ieteicamie skrīningi pēc 70

• Zarnu un krūts vēža skrīningus var pārtraukt pēc 75 gadiem, ja iepriekšējie rezultāti bijuši normāli. Konsultējieties ar ģimenes ārstu.
• Kaulu blīvuma pārbaude – turpināt reizi divos gados.
• Dzemdes kakla skrīnings – var pārtraukt pēc 65 gadiem, ja divi pēdējie rezultāti bijuši normāli.
• Plaušu vēža skrīnings – turpināt smēķētājiem.

Vakcīnas pēc 70 gadu vecuma

• Gada gripas vakcīna
• Pneimokoku vakcīna (ja nav saņemta)
• Herpes zoster vakcīna (ja vēl nav veikta)

Jautājumi ārstam pēc 70

• Vai man nepieciešama kritienu profilakses programma?
• Vai mana fiziskā aktivitāte ir pietiekama?
• Vai man būtu jālieto antidepresanti garastāvokļa stabilizēšanai?
• Kādas pārbaudes man vēl nepieciešamas, ņemot vērā vecumu?
• Vai man ir jāveic atmiņas un domāšanas spēju izvērtējums?

Veselības izmaiņas pēc 80: neatkarības un dzīves kvalitātes saglabāšana

Pēc 80 gadu vecuma visbūtiskākais ir saglabāt iespējami ilgu neatkarību un uzraudzīt gan fizisko, gan kognitīvo veselību. Šajā vecumā palielinās risks zaudēt līdzsvaru, atmiņu un spēju pašam par sevi parūpēties.

Medikamentu pārskatīšana

Cilvēkiem šajā vecumā nereti ir izrakstīti vairāk nekā 5 medikamenti. Nepieciešama regulāra pārbaude:

• Vai kāds no medikamentiem rada blakusparādības?
• Vai zāļu devas ir vēl piemērotas?
• Vai nav zāļu mijiedarbības?

Dzīves kvalitātes uzturēšana

• Izvērtēt nepieciešamību pēc mājas aprūpes vai palīdzības ikdienā.
• Regulāri pārbaudīt redzi un dzirdi.
• Pārskatīt braukšanas spējas, īpaši ja parādās atmiņas vai reakcijas problēmas.

Ieteicamie skrīningi pēc 80

• Kaulu blīvuma pārbaude – turpināt ik pēc 2 gadiem.
• Plaušu vēža skrīnings – ja ir smēķēšanas vēsture.
• Asinsspiediena un cukura līmeņa kontrole, kā arī regulāras asins analīzes.
• Novērtēt mobilitāti, līdzsvaru, redzi un dzirdi.

Vakcīnas pēc 80 gadu vecuma

• Gada gripas vakcīna
• Pneimokoku un herpes zoster vakcīnas, ja iepriekš nav saņemtas

Jautājumi ārstam pēc 80

• Vai kādus medikamentus varu pārtraukt?
• Vai man nepieciešama palīdzība mājas aprūpē?
• Vai jāveic redzes un dzirdes pārbaude?
• Kā zināt, vai vēl droši drīkstu vadīt automašīnu?
• Kādus vēža skrīningus vēl vajadzētu veikt?