Mamogrāfijas vadlīnijas mēdz būt pretrunīgas – šeit atradīsi skaidrojumu, kad un kāpēc tās nepieciešamas, balstoties uz jaunākajām rekomendācijām.

Mamogrāfijas nozīme krūts vēža profilaksē

Mamogrāfija ir efektīva metode krūts vēža agrīnai atklāšanai. Taču atšķirīgas medicīniskās organizācijas ASV piedāvā dažādas vadlīnijas par to, kad sievietēm vajadzētu sākt skrīningu un cik bieži to atkārtot. Tas var radīt neskaidrības, īpaši sievietēm bez paaugstināta riska.

Ieteikumi sievietēm ar vidēju risku

Ieteicamais vecums skrīninga uzsākšanai

Tādas autoritatīvas organizācijas kā Amerikas Radioloģijas koledža, Krūts attēlveidošanas biedrība, Krūts ķirurgu biedrība un Nacionālais visaptverošās vēža tīkls iesaka vidēja riska sievietēm sākt regulāru mamogrāfiju jau no 40 gadu vecuma – reizi gadā.

Pretrunas starp ekspertiem

Tomēr daži eksperti uzskata, ka ikgadējas pārbaudes var radīt nevajadzīgus izdevumus, viltus pozitīvus rezultātus un lieku stresu. Viltus pozitīvs nozīmē, ka mamogrāfijā konstatēts aizdomīgs apgabals, kas vēlāk izrādās nekaitīgs.

Šādu bažu dēļ daļa organizāciju, piemēram, ASV Preventīvās aprūpes darba grupa (USPSTF), 2024. gadā rekomendēja sievietēm ar vidēju risku sākt mamogrāfijas no 40 gadu vecuma, bet veikt tās reizi divos gados, pielāgojot biežumu individuāli, sadarbojoties ar ārstu.

Ikgadējo pārbaužu piekritēju argumenti

Tie, kas aizstāv ikgadējās pārbaudes, uzsver, ka daži krūts vēža veidi progresē ātri. Regulāra skrīninga nozīme ir agrīna atklāšana – būtisks faktors ārstēšanas panākumos.

Ieteikumi sievietēm ar paaugstinātu risku

Kas tiek uzskatīts par paaugstinātu risku?

Sievietēm ar ģenētiskām mutācijām (piemēram, BRCA1 vai BRCA2), stipru krūts vēža ģimenes anamnēzi vai citiem riska faktoriem, tiek uzskatīts, ka risks ir augstāks par vidējo.

Vadlīnijas šai grupai

Šādām sievietēm Amerikas Radioloģijas koledža un citi iestāžu tīkli iesaka sākt:

• mamogrāfiju no 30 gadu vecuma (reizi gadā);
• krūšu MRI no 25–35 gadu vecuma (reizi gadā).

Riska izvērtēšana jāveic pēc iespējas agrāk, īpaši melnādainām sievietēm un tām, kuru izcelsme ir no aškenazi ebrejiem.

Blīvās krūšu audi un to ietekme

Ja tev iepriekšējā mamogrāfijā konstatēti blīvi krūšu audi, tas nedaudz palielina risku, bet arī apgrūtina audzēju redzamību attēlos. Šādos gadījumos ārsti var ieteikt papildus ultrasonogrāfiju vai MRI.

Mamogrāfija transpersonām un nebinarām personām

Mamogrāfijas nepieciešamība

Pētījumi rāda, ka transpersonām ar krūts audiem krūts vēža risks ir augstāks nekā cispersonām vīriešiem, taču zemāks nekā cis sievietēm. Tāpēc mamogrāfijas arī šajā grupā ir svarīgas.

Kad sākt skrīningu

• Transpersonas vīrieši vai nebinārās personas, kas dzimušas kā sievietes, mamogrāfijas nepieciešamība atkarīga no vecuma, riska faktoriem un vai veikta krūšu maskulinizējošā operācija.
• Transpersonas sievietes vai nebināras personas, kas dzimušas kā vīrieši – skrīnings atkarīgs no hormonu terapijas ilguma un citiem nesaistītiem riska faktoriem.

Šai grupai ieteicams veikt mamogrāfiju reizi gadā, kā cis sievietēm.

Mamogrāfija vīriešiem ar paaugstinātu risku

Vīriešiem reti, bet iespējams

Lai gan krūts vēzis vīriešiem ir reta parādība, tie, kam ir BRCA1/BRCA2 mutācijas vai stipra ģimenes anamnēze, var būt paaugstinātā riska grupā.

Skrīninga ieteikumi

NCCN iesaka vīriešiem ar BRCA mutāciju sākt skrīningu:

• vai nu no 50 gadu vecuma,
• vai 10 gadus pirms agrākā vīriešu krūts vēža gadījuma ģimenē – atkarībā no tā, kurš iestājas agrāk.

Svarīgi konsultēties ar ārstu, lai pielāgotu skrīninga plānu.

Mamogrāfija pēc krūts vēža operācijām

Vai skrīnings joprojām ir nepieciešams?

Ja tev ir bijusi krūts vēža operācija – neatkarīgi no tā, vai tā bija:

• lumpektomija (daļēja krūts izņemšana),
• mastektomija (vienas vai abu krūšu izņemšana),
• vai profilaktiska (novēršanas nolūkos) mastektomija,

tev jākonsultējas ar ārstu, vai un kādi attēldiagnostikas izmeklējumi ir nepieciešami turpmāk.

Galvenie scenāriji

• Pēc divpusējas mastektomijas mamogrāfijas vairs nav nepieciešamas.
• Pēc vienpusējas mastektomijas ir ieteicama regulāra mamogrāfija vienai, neizņemtajai krūtij.
• Pēc lumpektomijas ārsti parasti iesaka turpināt ikgadējo mamogrāfiju, jo krūts audos var atkārtoties vai attīstīties jauns vēzis.

Mamogrāfija pēc 74 gadu vecuma

Vai joprojām jāturpina skrīnings?

Vadlīnijas atšķiras starp organizācijām. Tomēr būtiska ir individuālā izvērtēšana – ja esi vecāka par 74 gadiem, un tu vēlētos saņemt ārstēšanu, ja krūts vēzis tiktu atklāts, mamogrāfijas var būt turpināmas.

Dažādu organizāciju rekomendācijas

• Amerikas Radioloģijas koledža un Krūts attēlveidošanas biedrība iesaka ikgadēju skrīningu arī pēc 74 gadiem, ja sieviete ir vidēja riska grupā un nav slimojusi ar krūts vēzi.
• Amerikas Vēža biedrība norāda, ka mamogrāfijas jāturpina, kamēr veselības stāvoklis ļauj un paredzamais dzīves ilgums ir vismaz 10 gadi.
• USPSTF 2024. gadā atzina, ka nav pietiekamu pierādījumu, lai noteiktu skrīninga ieguvumus un riskus sievietēm vecumā virs 75 gadiem.

Vēža gadījumi senioru vidū

Svarīgi zināt, ka krūts vēzis netiek izslēgts vecumā. Pētījums, publicēts 2025. gadā, atklāja:

• Sievietēm vecumā 65–74 gadi vēža rādītāji pieauga visās etniskajās grupās.
• Sievietēm vecumā 75–84 gadi krūts vēža rādītāji katru gadu pieauga par 1% melnādainām un Āzijas/Pacifika izcelsmes sievietēm.

Tas uzsver regulāra skrīninga nozīmi arī senioru vidū, jo vēža agrīna atklāšana ir svarīga visos vecumos.

Mamogrāfija Latvijā: ko zināt un kur vērsties

Kā tiek organizēts skrīnings Latvijā?

Latvijā sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem valsts nodrošina bezmaksas mamogrāfiju reizi divos gados kā daļu no valsts krūts vēža skrīninga programmas. Katrai sievietei tiek nosūtīta uzaicinājuma vēstule ar datumu un vietu pārbaudei.

Tomēr daudzi ārsti Latvijā iesaka sākt skrīningu agrāk, īpaši sievietēm ar ģimenes anamnēzi vai citām riska pazīmēm. Privātajos centros iespējams veikt mamogrāfiju agrāk un biežāk, ja nepieciešams.

Kur veikt mamogrāfiju?

Mamogrāfijas pieejamas:

• Valsts un pašvaldību slimnīcās, piemēram, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā u.c.;
• Privātajās klīnikās, piemēram, “Veselības centrs 4”, “VCA”, “Medicīnas centrs ARS”;
• Mobilajos mamogrāfos, kas apceļo Latvijas reģionus.

Vidējās cenas privātajās iestādēs svārstās no 30 līdz 60 eiro, ja pakalpojums nav valsts apmaksāts.

Ko ņemt vērā pirms izmeklējuma?

• Mamogrāfiju vēlams veikt pirmajā menstruālā cikla nedēļā, kad krūtis ir mazāk jutīgas.
• Pārbaudes dienā nevajadzētu lietot dezodorantu vai losjonus, jo tie var radīt traucējumus attēlā.
• Līdzi jāņem iepriekšējie mamogrāfijas rezultāti, ja tādi ir, un nosūtījums, ja pārbaude tiek veikta valsts kvotas ietvaros.

Noslēgumā: kā pieņemt labāko lēmumu?

Nav vienotas atbildes, kad un cik bieži veikt mamogrāfiju – tas ir atkarīgs no:

• vecuma,
• individuālā riska,
• veselības stāvokļa,
• dzīves ilguma prognozes,
• personīgajām vēlmēm.

Svarīgākais – konsultējies ar savu ārstu, ginekologu vai ģimenes ārstu, lai izveidotu piemērotu skrīninga plānu tieši tev. Mamogrāfija glābj dzīvības, ja vēzis tiek atklāts savlaicīgi.