Kas ir stenokardija?

Stenokardija jeb stenokardija pectoris ir sāpes krūtīs, ko izraisa nepietiekama asins plūsma uz sirds muskuli. Tā ir viens no biežākajiem koronārās sirds slimības simptomiem.

Sāpes var būt jūtamas kā spiedošas, smagnējas, saspīlētas vai dedzinošas sajūtas krūtīs. Bieži vien tās raksturo kā sajūtu, ka uz krūtīm guļ smags svars. Stenokardija var būt gan jaunas sāpes, kurām nepieciešama medicīniskā novērtēšana, gan atkārtotas epizodes, kas pāriet pēc ārstēšanas.

Tā ir samērā izplatīta parādība, tomēr daudziem cilvēkiem ir grūti atšķirt stenokardiju no citām sāpēm krūšu rajonā, piemēram, dedzināšanas sajūtas (grēmas). Ja jūtat neizskaidrojamas sāpes krūtīs, nekavējoties meklējiet medicīnisko palīdzību.

Stenokardijas veidi

Stabilā stenokardija

Šis ir visbiežāk sastopamais stenokardijas veids. Tā parasti rodas fiziskas slodzes laikā, piemēram, ejot kalnā vai aukstā laikā. Simptomi parasti pāriet miera stāvoklī vai pēc stenokardijas zāļu lietošanas.

Stabilā stenokardija ir paredzama un parasti atkārtojas līdzīgā veidā. Sāpes ilgst īsu laiku — parasti piecas minūtes vai mazāk.

Nestabilā stenokardija — ārkārtas gadījums

Nestabilā stenokardija var rasties pēkšņi, miera stāvoklī, un simptomi var būt smagāki nekā iepriekš. Sāpes ilgst ilgāk — līdz pat 20 minūtēm vai vairāk — un tās nemazinās pat ar stenokardijas zālēm. Ja asins plūsma netiek atjaunota, sirds muskulis var palikt bez skābekļa un notiek sirdslēkme. Nestabilā stenokardija ir dzīvībai bīstama un prasa steidzamu ārstēšanu.

Variantu stenokardija (Princmetala stenokardija)

Šo stenokardijas veidu izraisa īslaicīgs sirds artēriju spazmas, nevis aizsprostojums. Šie spazmas samazina asins plūsmu un izraisa spēcīgas sāpes krūtīs, kas parasti rodas naktī vai miera stāvoklī. Bieži šie uzbrukumi atkārtojas cikliski, un sāpes var mazināt stenokardijas zāles.

Refraktārā stenokardija

Šis veids nozīmē biežas stenokardijas epizodes, kas saglabājas, neskatoties uz medikamentu lietošanu un dzīvesveida izmaiņām.

Kādi ir stenokardijas simptomi?

Stenokardijas galvenais simptoms ir sāpes vai diskomforts krūtīs. Tomēr sajūtas var būt dažādas — no viegliem līdz smagiem simptomiem, un tās var atšķirties katrā uzbrukuma reizē. Visbiežākās sajūtas krūšu rajonā:

• Dedzināšana
• Spiedoša vai saspiežama sajūta
• Smaguma sajūta
• Pilnuma sajūta krūtīs
• Spēcīgas sāpes

Papildus sāpes var izstarot arī uz:

• Rokām (biežāk uz kreiso roku)
• Kaklu
• Žokli
• Pleciem
• Muguru

Citi iespējamie simptomi:

• Elpas trūkums (īpaši pie fiziskas slodzes)
• Nogurums
• Reibonis
• Svīšana
• Slikta dūša

Šie simptomi var ilgt no dažām minūtēm līdz pat 20 minūtēm un parasti izzūd miera stāvoklī vai pēc medikamentu lietošanas. Tomēr ne vienmēr stenokardija izpaužas kā spēcīgas sāpes — dažiem cilvēkiem ir tikai neliela diskomforta sajūta vai pat tikai elpas trūkums.

Kā stenokardija izpaužas sievietēm?

Sievietēm stenokardijas simptomi var būt atšķirīgi un ne tik klasiski kā vīriešiem. Tas bieži noved pie novēlotas diagnozes un ārstēšanas. Sievietēm bieži netiek novērota stipra sāpe krūtīs — galvenie simptomi var būt:

• Diskomforts žoklī, kaklā vai zobos
• Muguras sāpes
• Stipra noguruma sajūta bez acīmredzama iemesla
• Kuņģa sāpes vai slikta dūša
• Asas, dūrienveida sāpes krūtīs, nevis spiediens

Sievietēm jābūt īpaši vērīgām un jākonsultējas ar ārstu, ja parādās neparasti simptomi, īpaši fiziskas slodzes laikā.

Kad meklēt medicīnisko palīdzību?

Jebkuras jaunas vai pasliktinātas sāpes krūtīs ir jāuztver nopietni. Ja sāpes:

• Ilgst vairāk nekā dažas minūtes
• Nepāriet pēc atpūtas
• Nepāriet pēc stenokardijas zālēm
• Rodas miera stāvoklī vai bez fiziskas slodzes

nekavējoties zvaniet neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai – 113 Latvijā. Nevadiet transportlīdzekli pats, ja vien nav absolūti nepieciešams.

Arī tad, ja simptomi nav intensīvi, bet atkārtojas vai traucē ikdienas dzīvi, ir svarīgi pierakstīties pie ārsta, lai veiktu nepieciešamos izmeklējumus.

Kas izraisa stenokardiju?

Stenokardiju izraisa nepietiekama skābekļa piegāde sirds muskulim, ko nodrošina asins plūsma caur koronārajām artērijām. Ja asins plūsma ir traucēta vai samazināta, sirds muskulis nesaņem pietiekami daudz skābekļa — rodas išēmija.

Galvenais stenokardijas cēlonis: koronārā sirds slimība

Koronārā sirds slimība (KSS) attīstās, kad sirds artērijas tiek pakāpeniski nosprostotas ar holesterīnu bagātiem aplikumiem (ateroskleroze). Aplikumi sašaurina asinsvadus un apgrūtina skābekļa piegādi sirdij, īpaši fiziskas slodzes laikā.

Smagākos gadījumos aplikums var plīst, radot trombu, kas vēl vairāk bloķē asins plūsmu. Ja šāds bloķējums netiek laikus novērsts, sekas var būt sirdslēkme.

Stenokardijas riska faktori

Daži riska faktori ir iedzimti, bet lielāko daļu iespējams kontrolēt ar dzīvesveida izmaiņām un ārstēšanu:

Vecums

Stenokardijas risks būtiski pieaug pēc 60 gadu vecuma.

Iedzimtība

Ja tuvam radiniekam (mātei, tēvam, brālim, māsai) bijusi sirds slimība vai sirdslēkme, jūsu risks arī ir lielāks.

Smēķēšana

Tabakas lietošana bojā asinsvadu sienas, veicina aplikuma uzkrāšanos un samazina skābekļa daudzumu asinīs.

Cukura diabēts

Diabēts bojā asinsvadus un veicina aterosklerozes attīstību. Daudzi diabēta pacienti nepamana sirds simptomus, jo nervu bojājumu dēļ samazinās sāpju sajūta.

Augsts asinsspiediens

Paaugstināts spiediens paātrina artēriju sacietēšanu un palielina sirds slodzi.

Augsts holesterīns un triglicerīdi

Augsts ZBL (“sliktā”) holesterīna līmenis un triglicerīdu pārpalikums asinīs veicina aplikumu veidošanos asinsvados.

Aptaukošanās un mazkustīgums

Pārmērīgs svars un zema fiziskā aktivitāte paaugstina asinsspiedienu, cukura līmeni asinīs un holesterīnu, kā arī izraisa vielmaiņas sindromu.

Stress

Hronisks stress izraisa hormonālu reakciju, kas sašaurina asinsvadus un var provocēt stenokardijas lēkmes.

Zāles un narkotikas

Daži medikamenti (piemēram, migrēnas ārstēšanai) un narkotiskās vielas (piemēram, kokaīns) var izraisīt asinsvadu spazmas un stenokardiju.

Aukstums

Zema temperatūra rada vazokonstrikciju jeb asinsvadu sašaurināšanos, kas var izraisīt varianta stenokardiju.

Kādas ir stenokardijas komplikācijas?

Lai gan stenokardija pati par sevi nav dzīvībai bīstama, tā ir brīdinājuma zīme par nepietiekamu asins piegādi sirdij. Ja to ignorē, var rasties smagas sekas:

Sirdslēkme (miokarda infarkts)

Ja asins plūsma sirds muskulim tiek pilnībā pārtraukta, notiek sirdslēkme. Šīs situācijas simptomi ietver:

• Spiedošas vai dedzinošas sāpes krūtīs, kas nepāriet
• Sāpes izplatās uz plecu, roku, muguru, žokli vai vēderu
• Apjukums, ģībonis, baiļu sajūta
• Elpas trūkums un pastiprināta svīšana
• Slikta dūša vai vemšana

Samazināta dzīves kvalitāte

Hroniska stenokardija ierobežo fiziskās aktivitātes, izraisa trauksmi un nomāktību, kā arī pasliktina kopējo dzīves kvalitāti.

Kā novērst stenokardijas attīstību?

Profilakse balstās uz tiem pašiem principiem, kas tiek izmantoti ārstēšanā:

1. Veselīgs uzturs

• Samazini piesātināto tauku, cukura un sāls patēriņu
• Palielini augļu, dārzeņu, pilngraudu un nepiesātināto tauku (piemēram, olīveļļas, zivju) uzņemšanu
• Izvairies no pārstrādātiem produktiem un saldinātiem dzērieniem

2. Regulāras fiziskās aktivitātes

• Ieteicamas vismaz 150 minūtes mērenas slodzes nedēļā (ātra iešana, riteņbraukšana, peldēšana)
• Sāc pakāpeniski, konsultējoties ar ārstu

3. Svara kontrole

• Liekais svars palielina sirds slodzi, paaugstina spiedienu un traucē vielmaiņu
• Pat 5–10% svara samazinājums būtiski uzlabo sirds veselību

4. Stresa mazināšana

• Praktizē relaksācijas tehnikas (elpošanas vingrinājumi, joga, meditācija)
• Meklē emocionālu atbalstu, ja izjūti trauksmi vai depresiju

5. Smēķēšanas atmešana

• Smēķēšana ir viens no galvenajiem sirds slimību riska faktoriem
• Konsultējies ar ģimenes ārstu vai farmaceitu par atmešanas iespējām

6. Citu slimību kontrole

• Kontrolē asinsspiedienu, cukura līmeni un holesterīnu
• Lieto ārsta nozīmētos medikamentus atbilstoši norādījumiem

7. Regulāra medicīniskā pārbaude

• Reizi gadā pārbaudi asinsspiedienu, holesterīna un glikozes līmeni
• Laicīga diagnostika ļauj novērst komplikācijas