Profilakse vienmēr ir labāka par ārstēšanu

Labāk ir novērst slimību nekā vēlāk to ārstēt — tā ir viena no veselīgas dzīves pamatpatiesībām. Tieši tādēļ regulāras veselības pārbaudes pie ģimenes ārsta vai terapeita ir tik nozīmīgas. Tās palīdz savlaicīgi atklāt iespējamas saslimšanas, izvērtēt dzīvesveida ieradumus un uzraudzīt riska faktorus.

Profilaktiskas pārbaudes ļauj:

• atklāt nopietnas slimības vēl pirms simptomu parādīšanās;
• saņemt savlaicīgu ārstēšanu, kas uzlabo atveseļošanās izredzes;
• uzraudzīt hroniskas slimības, lai izvairītos no komplikācijām;
• uzturēt aktuālu vakcinācijas un skrīningu kalendāru;
• samazināt ārstēšanās izdevumus nākotnē;
• veidot uzticamu attiecību ar savu ģimenes ārstu;
• dzīvot veselīgāk un ilgāk.

Cik bieži pieaugušajiem jāveic veselības pārbaude?

Pārbaudes biežums ir atkarīgs no vecuma, veselības stāvokļa un riska faktoriem. Vispārīgi ieteikumi ir šādi:

• Ja esat jaunāks par 45 gadiem un vesels – reizi 1 līdz 3 gados;
• Ja esat sasniedzis 45 gadu vecumu – reizi gadā;
• Ja Jums ir hroniskas slimības (piemēram, cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens vai astma) – pārbaudes jāveic biežāk neatkarīgi no vecuma.

Ārsts var pielāgot šo biežumu, balstoties uz Jūsu analīžu rezultātiem, dzīvesveidu un individuāliem riskiem.

Kas tiek ietverts ikgadējā veselības pārbaudē?

Profilaktiskās apskates laikā ārsts izvērtē Jūsu vispārējo veselības stāvokli, pārrunā slimību un alerģiju vēsturi, izvērtē dzīvesveida paradumus un nozīmē nepieciešamos izmeklējumus.

Iekļautās pārbaudes un skrīningi

Pieaugušajiem (vīriešiem un sievietēm) profilaktiskajā pārbaudē parasti ietilpst:

• Asinsspiediena mērījumi;
• Ķermeņa masas indeksa izvērtējums (liekais svars/aptaukošanās);
• Tabakas, alkohola un vielu lietošanas paradumu novērtējums;
• Depresijas un psihiskās veselības skrīnings;
• HIV un C hepatīta skrīnings noteiktām vecuma grupām;
• • tipa cukura diabēta skrīnings riska grupām;
• Holesterīna līmeņa noteikšana (sievietēm no 45 gadu vecuma, vīriešiem no 35 gadiem);
• Kolorektālā vēža skrīnings no 50 gadu vecuma;
• Plaušu vēža skrīnings riska grupām (smēķētājiem no 55 līdz 80 gadiem).

Papildu pārbaudes sievietēm

• Krūts vēža skrīnings (mamogrāfija) 50–74 gadu vecumā;
• Dzemdes kakla vēža skrīnings (citoloģijas tests) 21–65 gadu vecumā;
• Osteoporozes skrīnings no 65 gadiem;
• Partnera vardarbības novērtēšana sievietēm reproduktīvā vecumā.

Papildu pārbaudes vīriešiem

• Aortas aneirismas skrīnings 65–75 gadu vecumā (īpaši, ja ir smēķēšanas vēsture);
• Prostatas vēža skrīnings pēc 50 gadu vecuma pēc ārsta un pacienta kopīga lēmuma.

Ko sagaidīt profilaktiskās apskates laikā?

Kad ierodaties pie ārsta uz pārbaudi, medmāsa vispirms aicina Jūs uz apskates telpu, kur tiek veikti sākotnējie mērījumi un jautājumi par Jūsu veselības stāvokli.

Standarta procedūras:

• asinsspiediena un pulsa mērījumi;
• svara un auguma mērījumi;
• medicīniskās kartes atjaunināšana (zāļu saraksts, alerģijas, iepriekšējās saslimšanas);
• jautājumi par pēdējā laika simptomiem vai izmaiņām;
• nepieciešamības gadījumā – skrīnings depresijai, alkohola lietošanai u.c.

Kad medmāsa pabeidz sagatavošanu, ārsts pārskata dokumentāciju un veic fizisku apskati. Šajā brīdī Jums būs jānovelk augšējais apģērbs, jāpārģērbjas halātā un jāguļas uz apskates galda.

Fiziskās apskates laikā ārsts:

• pārbauda ādas, limfmezglu un vēdera stāvokli ar palpāciju;
• klausās sirdi, plaušas un zarnas ar stetoskopu;
• veic perkusiju jeb klauvēšanu, lai noteiktu iespējamu šķidruma uzkrāšanos;
• var veikt Pap testu sievietēm (21–65 gadu vecumā) un citas procedūras atkarībā no vecuma un riskiem.

Pēc apskates ārsts izskaidros atradumus, ieteiks papildu testus (asins analīzes, attēldiagnostika), pārskatīs medikamentus un piedāvās dzīvesveida uzlabojumu ieteikumus.

Kā sagatavoties veselības pārbaudei?

Lai vizīte noritētu efektīvi un ārsts varētu pieņemt precīzākus lēmumus, ir svarīgi iepriekš sagatavoties:

• Sagatavojiet iepriekšējo medicīnisko dokumentāciju (ja maināt ārstu);
• Atjauniniet savu zāļu sarakstu – tostarp uztura bagātinātāji, vitamīni un bezrecepšu medikamenti;
• Pierakstiet simptomus vai jautājumus, ko vēlaties uzdot ārstam;
• Atjaunojiet informāciju par ģimenes medicīnisko vēsturi;
• Paziņojiet reģistratūrai, ja Jums ir īpašas vajadzības (piemēram, tulks vai kustību palīglīdzekļi).

Kā veiksmīgi komunicēt ar ārstu?

Efektīva komunikācija ir viens no stūrakmeņiem veiksmīgai ārstēšanai. Atklātība un uzticēšanās ļauj ārstam saprast Jūsu situāciju un pieņemt labākos iespējamos lēmumus.

Padomi komunikācijai ar ārstu:

• Sagatavojiet sarakstu ar saviem jautājumiem, prioritizējot svarīgākos;
• Ja kaut ko nesaprotat – lūdziet paskaidrot vienkāršāk;
• Atkārtojiet svarīgāko, ko ārsts teica – tas palīdz labāk atcerēties;
• Pierakstiet atbildes vai izmantojiet pacienta portālus, ja ārsts tos piedāvā;
• Runājiet atklāti – arī par jutīgām tēmām (piemēram, seksuālo veselību, depresiju, vielu lietošanu).

Vai profilaktiskās pārbaudes sedz apdrošināšana?

Latvijā profilaktiskās pārbaudes lielākoties sedz valsts, ja esat reģistrēts pie ģimenes ārsta un vizīti veicat noteiktajā termiņā. Sievietēm noteiktos vecuma posmos ir pieejamas valsts apmaksātas mamogrāfijas un dzemdes kakla vēža skrīningi. Arī daudzi analīžu un izmeklējumu veidi ir iekļauti valsts finansētajos profilakses plānos.

Privātā apdrošināšana bieži sedz papildu pakalpojumus, tostarp ātrāku piekļuvi speciālistiem un paplašinātu diagnostiku. Ja veicat vizīti pie ārsta saistībā ar jau esošu simptomu ārstēšanu, apdrošinātājs var piemērot līdzmaksājumu.

Ja Jums nav ģimenes ārsta

Latvijā ikvienam iedzīvotājam ir tiesības reģistrēties pie ģimenes ārsta. Ja vēl neesat to izdarījis, to var veikt:

• izmantojot Nacionālā veselības dienesta mājaslapu vai e-veselības portālu;
• sazinoties ar tuvāko veselības centru;
• izvērtējot ārsta pieejamību, atrašanās vietu un atsauksmes.

Regulāras vizītes pie ģimenes ārsta ne tikai ļauj ātrāk piekļūt skrīningiem un ārstēšanai, bet arī nodrošina, ka Jūsu veselības dati tiek uzkrāti vienuviet, kas būtiski palīdz diagnosticēšanā un ārstēšanā.