Kas ir sirds un asinsvadu slimības (CVD)?

Sirds un asinsvadu slimības ietver dažādus stāvokļus – koronāro artēriju sašaurināšanos, aritmijas, hipertensiju, perifēro artēriju slimību, miokarda infarktu, insultu un sirds mazspēju.

Galvenie riska faktori

Augsts holesterīns, smēķēšana, diabēts, aptaukošanās, neveselīgs uzturs, fiziskā pasivitāte un pārmērīga alkohola lietošana palielina šīs slimības risku.

Kāpēc iepriekš ieteica aspirin lietošanu?

Aspirīns ir pretiekaisuma līdzeklis, kas arī šķidrina asinis – novērš trombu veidošanos. Lietots kā primārā profilakse (no nulles), it īpaši 50–60 gadu vecuma cilvēkiem, lai samazinātu miokarda infarkta un insulta risku.

Secundārā preventīva aspirīna lietošana pacientiem ar jau novērotu sirds slimību (infarkts, insults, stenta vai bypass operācija) joprojām tiek uzskatīta par efektīvu riska samazināšanā www.heart.org www.heart.org aafp.org.

Kāpēc jaunās vadlīnijas brīdina pret aspirīna lietošanu?

Lielāka asiņošanas iespēja un neliels ieguvums

Jaunākās klīniskās studijas (ASPREE, ASCEND, ARRIVE) atklāja, ka aspirīna lietošana primārāpārprofilaksei nesamazina infarkta vai insulta risku būtiski, bet palielina asiņošanas risku – iekšējo asiņošanu, aknu vai smadzeņu asiņošanu ashpublications.org Health Verywell Health.

Vecāka gadagājuma pacientiem, īpaši virs 60–70 gadiem, aspirīna radītais asiņošanas risks var būt lielāks nekā iespējamais sirds un asinsvadu ieguvums www.heart.org+3www.heart.org+3ashpublications.org+3.

Kādas ir jaunās rekomendācijas no AHA, ACC un USPSTF?

AHA/ACC vadlīnijas (2019)

Aspirīnu nevajadzētu lietot rutīni kā primāro preventīvu līdzekli cilvēkiem virs 70 gadiem (Class III – potenciāls kaitējums).
Cilvēkiem 40–70 gados ar palielinātu sirds un asinsvadu risku, bet bez paaugstināta asiņošanas riska, aspirīna lietošana tiek izvērtēta individuāli (Class IIb) American College of Cardiology+1American College of Cardiology+1.

USPSTF (2022)

Cilvēkiem 40–59 gados ar 10% vai lielāku 10‑gadu CVD risku, aspirīna lietošanu izvērtē kopā ar ārstu (Category C rekomendācija).
60 gados un vecākiem aspirīnu primārai profilaksei sākt nevajadzētu (Category D) uspreventiveservicestaskforce.org+8aafp.org+8aafp.org+8.

Kas notiek praksē?

Pētījumi rāda, ka daudzi cilvēki vecuma grupā 60+ gadi turpina lietot aspirīnu profilaktiski, bieži bez medicīniskas konsultācijas – tas nav saskaņā ar vadlīnijām ashpublications.org tctmd.com Health.

Katrai vecuma grupai piemērots ieteikums

40–59 gadi – ja CVD risks ≥ 10%

Jāizvērtē individuāli, kopā ar ārstu – iespēja nedaudz samazināt infarkta vai insulta risku, ja asiņošanas risks ir zems. Medikamentu deva visbiežāk 81 mg dienā aafp.org uspreventiveservicestaskforce.org American College of Cardiology.

60–69 gadi

Ja CVD risks ≥ 10%, iespējams nedaudz ieguvumu, bet asiņošanas risks aug; lēmums jāpieņem piesardzīgi aafp.org uspreventiveservicestaskforce.org ashpublications.org.

70+ gadi

Aspirīnu neiesaka lietot primārai profilaksei, jo asiņošanas riski pārsniedz minimālo ieguvumu jacc.org Health medicalxpress.com.

Pacientiem ar iepriekšēju sirds notikumu

Infarkts, insults, stents vai bypass – aspirīns joprojām tiek rekomendēts kā sekundāra preventīva stratēģija American College of Cardiology.

Kā izvērtēt, vai tev jālieto aspirīns?

Ir komplicēta situācija, nav viennozīmīga “jā” vai “nē”.
Uzsvērta personalizēta medicīna – jāņem vērā vecums, ģimenes vēsture, riska faktori un iespējams asiņošanas risks.
Lēmums jāpieņem kopā ar veselības aprūpes speciālistu, balstoties uz kopā apspriesto risku:ieguvumi vs riski ashpublications.org www.heart.org.

Vai aspirīns tiešām pasargā no sirds slimībām – skarbi fakti

Kas ir sirds un asinsvadu slimības (CVD)?

Sirds un asinsvadu slimības ir visbiežākais nāves cēlonis gan pasaulē, gan Latvijā. Tās ietver plašu veselības traucējumu spektru – sākot no koronārās sirds slimības līdz insultam un sirds mazspējai.

Svarīgākie CVD veidi:

Koronārā sirds slimība – artērijas, kas apgādā sirdi ar asinīm, aizsērē vai sašaurinās.
Sirds mazspēja – sirds nespēj efektīvi sūknēt asinis.
Insults – smadzenes nesaņem pietiekami daudz asiņu. Tas var būt išēmisks (artēriju nosprostojums) vai hemorāģisks (asinsizplūdums).
Aritmijas – sirds ritma traucējumi.
Perifēro artēriju slimība – asins plūsmas traucējumi ekstremitātēs.

Biežākie riska faktori:

Augsts holesterīna līmenis
Hipertensija (augsts asinsspiediens)
Smēķēšana
Diabēts
Aptaukošanās
Fiziskās aktivitātes trūkums
Nepilnvērtīgs uzturs
Pārmērīga alkohola lietošana

Kāpēc aspirīnu iepriekš ieteica profilaksei?

Aspirīns ir nesteroīdais pretiekaisuma līdzeklis (NSAID), ko visbiežāk lieto sāpju, drudža vai iekaisuma mazināšanai. Taču tas arī atšķaidina asinis, samazinot trombocītu salipšanu – tātad mazina trombu veidošanās risku.

Trombi ir viens no galvenajiem sirds infarkta un insulta cēloņiem. Tāpēc daudzus gadus ārsti ieteica cilvēkiem ap 50 gadu vecumu sākt lietot mazo aspirīna devu (ap 81 mg dienā) profilaksei – to sauca par primāro profilaksi.

Tajā pašā laikā aspirīns joprojām ir ļoti ieteicams cilvēkiem, kuri jau ir pārcietuši infarktu, insultu vai veikta stenta ievietošana – šo stratēģiju sauc par sekundāro profilaksi.

Kāpēc vadlīnijas tika mainītas?

Vadlīnijas mainījās pēc vairākiem nozīmīgiem pētījumiem, kas parādīja: aspirīna lietošana primārajā profilaksē var nodarīt vairāk ļauna nekā laba.

Būtiskākie fakti:

Aspirīns palielina asiņošanas risku, īpaši kuņģa-zarnu traktā un smadzenēs.
Gados vecākiem cilvēkiem šie riski jau sākotnēji ir augstāki, tāpēc papildus aspirīns var tos vēl pastiprināt.
Trīs nozīmīgi pētījumi – ASPREE, ASCEND, ARRIVE – publicēti 2018. gadā, atklāja, ka infarkta vai insulta riska samazinājums bija neliels vai nenozīmīgs, bet asiņošanas risks pieauga būtiski.