Kafijas reputācija mainās: no aizdomām līdz atzinībai

Kafija gadu desmitiem tika uzskatīta par potenciāli kaitīgu dzērienu, kas varētu kaitēt sirdij, asinsspiedienam vai kuņģim. Taču mūsdienu pētījumi rāda pavisam citu ainu – kafijas dzeršana mērenos daudzumos ir saistīta ar ievērojamiem ieguvumiem veselībai.

Harvardas Sabiedrības veselības skolas Uztura katedras vadītājs Franks Hu norādīja: “Kopējie pierādījumi ir visai pārliecinoši – kafija, lietota ar mēru, vairāk sniedz labumu nekā kaitējumu.” Viņa teiktais tika citēts 2021. gada rakstā žurnālā Discover.

Kā kafija ietekmē veselību?

Pētījumi atklājuši, ka 2–5 tasītes kafijas dienā var samazināt risku saslimt ar:

• • tipa cukura diabētu,
• sirds slimībām,
• aknu un endometrija vēzi,
• Parkinsona slimību,
• depresiju.

Turklāt mērena kafijas lietošana var būt saistīta ar samazinātu priekšlaicīgas nāves risku.

Kāpēc agrāk domāja, ka kafija ir kaitīga?

Vecākie pētījumi bieži saistīja kafiju ar veselības problēmām, piemēram, sirds slimībām vai elpceļu traucējumiem. Tomēr šiem rezultātiem trūka precizitātes – daudzi dalībnieki šajos pētījumos arī smēķēja. Tā kā smēķēšana ir saistīta ar augstu slimību risku, kļūdaini tika pieņemts, ka kafija ir kaitīgā faktora avots.

Hu skaidro: “Vēsturiski cilvēki domāja – kafija ir tik garšīga, tai noteikti jābūt kaitīgai. Bet tagad mēs redzam, ka lielākajai daļai cilvēku tā sniedz pat veselības ieguvumus.”

Kam būtu jāierobežo kofeīns?

Lai gan kafija daudziem sniedz labumu, ir arī cilvēki, kuriem jābūt uzmanīgākiem:

• Grūtnieces – augsts kofeīna daudzums var ietekmēt grūtniecības norisi un augļa attīstību.
• Bērni un pusaudži – trūkst datu par ilgtermiņa ietekmi, tāpēc ieteicams izvairīties.
• Cilvēki ar trauksmi vai panikas traucējumiem – kofeīns var pastiprināt nemieru.
• Cilvēki ar miega traucējumiem – kafijas dzeršana pēcpusdienā var kavēt iemigšanu.

Kā pagatavot veselīgāku kafiju?

Eksperti iesaka lietot papīra filtru, jo nefiltrēta kafija (piemēram, turku vai franču preses kafija) satur diterpēnus – vielas, kas var paaugstināt “sliktā” holesterīna (ZBL) līmeni asinīs un ir saistītas ar augstāku priekšlaicīgas nāves risku.

Turklāt:

• Samaziniet cukura daudzumu – pārāk daudz cukura kafijā neitralizē tās ieguvumus.
• Izvairieties no pārāk treknas krējuma pievienošanas – tā vietā izvēlieties augu pienus vai lietojiet kafiju melnu.

Vai kafija var kļūt par veselīga dzīvesveida daļu?

Jā – īpaši, ja:

• kafija aizstāj saldinātus dzērienus (kolas, enerģijas dzērienus u.c.),
• to lieto mēreni, ne vairāk kā 400 mg kofeīna dienā (aptuveni 3–4 standarta tasītes),
• netiek pārsniegts cukura un treknu piedevu daudzums,
• tiek ievērots sabalansēts uzturs un regulāras fiziskās aktivitātes.

Kafijā ir arī noderīgi antioksidanti, piemēram, hlorogēnskābes, kas palīdz cīnīties ar iekaisumu un šūnu novecošanu.

Kā zināt, vai lietojat pārāk daudz kafijas?

Pārmērīga kofeīna lietošana var izpausties ar šādiem simptomiem:

• paaugstināts sirdsdarbības ātrums,
• nemiers vai panikas lēkmes,
• grūtības aizmigt vai bieža mošanās naktī,
• kuņģa kairinājums,
• galvassāpes vai trīce rokās.

Ja novērojat šos simptomus, apsveriet iespēju samazināt dienas devu vai pāriet uz bezkofeīna kafiju, kas arī satur daļu noderīgo vielu, bet mazāk stimulē nervu sistēmu.

Vai visām kafijas formām ir vienādas priekšrocības?

Nē – dažas kafijas pagatavošanas metodes un dzēriena veidi var būt veselīgāki par citiem:

Veselīgākie varianti:

• Melna kafija bez cukura – satur maz kaloriju, saglabā visas bioaktīvās vielas.
• Espresso bez piedevām – mazs tilpums, bet augsta antioksidantu koncentrācija.
• Filtrēta kafija ar nelielu piena daudzumu – ja vēlaties maigāku garšu.

Mazāk veselīgi:

• Frappuccino un saldinātās kafijas no kafejnīcām – bieži satur vairāk nekā 300–400 kalorijas un daudz cukura.
• Kafijas dzērieni ar saldinātiem sīrupiem un putukrējumu – palielina insulīna līmeni, veicina svara pieaugumu.

Kafija un ilgtspēja: vai tas, ko dzeram, ietekmē vidi?

Jā – kafijas ražošana ietekmē mežu izciršanu, ūdens patēriņu un oglekļa pēdu. Lai izvēlētos ilgtspējīgāku variantu:

• meklējiet Fair Trade, Rainforest Alliance vai ekoloģisko sertifikāciju,
• izvēlieties vietējos grauzdētājus, kas atbalsta ētisku iepirkumu,
• samaziniet vienreizlietojamo krūzīšu izmantošanu – izvēlieties atkārtoti lietojamus traukus.

Kopsavilkums: kafija – labs draugs, ja lietota ar mēru

Mūsdienu zinātne apliecina: lielākajai daļai pieaugušo kafija nav jāuzskata par kaitīgu ieradumu. Gluži pretēji – tā var kļūt par veselīga dzīvesveida sastāvdaļu, ja tiek lietota mēreni, kvalitatīvi pagatavota un bez liekiem cukuriem vai treknām piedevām.

Tomēr kafija nav panaceja – tā nav aizstājējs sabalansētam uzturam, miegam un fiziskajām aktivitātēm. Ja jūtat, ka kafija jums traucē vai izraisa diskomfortu, konsultējieties ar ārstu vai uztura speciālistu.

Kafija kā sociāls rituāls un labsajūtas avots

Papildus fizioloģiskajām īpašībām kafijai ir arī nozīmīga sociālā un psiholoģiskā loma. Daudziem cilvēkiem kafijas dzeršana ir dienas rituāls, kas palīdz pārslēgties starp aktivitātēm, sniedz brīdi miera vai kļūst par saziņas veidu ar kolēģiem, draugiem vai ģimeni. Šī “mazā pauze” var veicināt emocionālo labsajūtu, samazināt stresa līmeni un pat stiprināt savstarpējās attiecības. Pētījumi liecina, ka regulāras pozitīvas sociālās mijiedarbības, piemēram, kopīga kafijas dzeršana, var uzlabot garastāvokli, mazināt vientulības sajūtu un uzlabot kopējo dzīves kvalitāti. Tātad kafija ir ne tikai dzēriens – tā ir arī pieredze, kas var uzlabot gan ķermeņa, gan prāta stāvokli.