Ilgstoši simptomi pēc Covid-19 ir biežāki, nekā domāts. Uzzini, kā tos atpazīt, ar ko tie ir saistīti un kā rīkoties.

Kas ir ilgais Covid jeb post-Covid sindroms?

Pēc Covid-19 pārslimošanas, neatkarīgi no slimības smaguma pakāpes, daudzi cilvēki ziņo par simptomiem, kas saglabājas nedēļām vai pat mēnešiem. Šo stāvokli sauc par ilgo Covid, post-Covid sindromu vai postakūtām SARS-CoV-2 sekām (PASC).

Šobrīd nav vienotas, starptautiski atzītas ilgā Covid definīcijas.

ASV eksperti to apraksta kā hronisku slimību, kuru izraisa vīruss, kas izraisa Covid-19. Medicīniski šo stāvokli dēvē par infekcijas izraisītu hronisku saslimšanu.

Pētījumiem turpinoties, šī definīcija var tikt precizēta.

Biežākie ilgā Covid simptomi

Pētījumos ilgais Covid saistīts ar vairāk nekā 200 simptomiem, kuri var būt pastāvīgi, pasliktināties, vai arī izzust un atkal atgriezties.

Tipiskākie simptomi:

• Izteikts nogurums, īpaši pēc fiziskas vai garīgas slodzes
• Atmiņas traucējumi (t.s. “smadzeņu migla”)
• Reibonis vai vieglprātības sajūta
• Garšas un smaržas izjūtas traucējumi

Citi iespējamie simptomi:

• Miega traucējumi
• Elpas trūkums
• Klepus
• Galvassāpes
• Paātrināta vai neregulāra sirdsdarbība
• Gremošanas problēmas (caureja, aizcietējumi, vēdera pūšanās)

Dažiem cilvēkiem ilgais Covid izraisa vai pastiprina citas slimības, tostarp:

• Migrēna
• Plaušu slimības
• Autoimūnas slimības
• Hroniska nieru mazspēja

Turklāt iespējama vēl citu slimību attīstība:

• Sirds slimības
• Garastāvokļa traucējumi un trauksme
• Insults vai tromboze
• POTS sindroms (posturālā ortostatiskā tahikardija)
• ME/CFS (hroniskā noguruma sindroms)
• Mastu šūnu aktivācijas sindroms
• Fibromialģija
• Cukura diabēts
• Paaugstināts holesterīns (hiperlipidēmija)

Svarīgi – ilgā Covid simptomi var parādīties arī cilvēkiem, kuriem sākotnēji nebija nekādu Covid-19 pazīmju. Tie var sākties pat vairākus mēnešus pēc šķietamas izveseļošanās.

Ilgais Covid nav lipīgs — to nevar nodot citiem cilvēkiem.

Kāpēc Covid-19 izraisa ilgstošus veselības traucējumus?

Ilgais Covid tiek uzskatīts par hronisku stāvokli, ko izraisa vīruss. Precīzs mehānisms vēl nav pilnībā izprasts, bet izvirzīti vairāki zinātniski pieņēmumi:

• Covid-19 ietekmē imūnsistēmas komunikāciju, radot autoimūnas reakcijas.
• Vīruss var aktivizēt organismā snaudošus citus vīrusus.
• SARS-CoV-2 izmaina zarnu mikrobiomu.
• Vīruss var palikt dzīvs zarnās un izplatīties no turienes.
• Tas ietekmē asinsvadu sieniņu šūnas.
• Iespējama vīrusa ietekme uz smadzeņu stumbru vai klejotājnervu, kas regulē organisma automātiskās funkcijas.

Tā kā SARS-CoV-2 pastāvīgi mutē, nav iespējams precīzi noteikt, cik cilvēku skar ilgais Covid. Daži pētījumi liecina, ka tas attiecas uz 10–35% cilvēku, kuri ir pārslimojuši Covid-19.

Kurš ir visvairāk apdraudēts? Ilgā Covid riska faktori

Lai gan pētījumi vēl turpinās, jau šobrīd zināmi vairāki faktori, kas var palielināt ilgā Covid risku.

Riska grupas:

• Sievietes – ilgais Covid biežāk konstatēts sievietēm nekā vīriešiem, neatkarīgi no vecuma.
• Cilvēki ar sirds-asinsvadu saslimšanām – jau pirms saslimšanas ar Covid-19.
• Nepilnīga vakcinācija – ir dati, kas liecina, ka vakcīnas var samazināt ilgā Covid attīstības risku.

Citi iespējamie riski:

• Smaga vai vidēji smaga Covid-19 norise
• Vairāki inficēšanās gadījumi
• Vāja imūnsistēma
• Aptaukošanās
• Stress, depresija vai trauksme jau pirms inficēšanās

Tomēr ilgais Covid var attīstīties arī jauniešiem un veseliem cilvēkiem bez iepriekšējām veselības problēmām, pat pēc vieglas infekcijas gaitas.

Ko darīt, ja ir aizdomas par ilgo Covid?

Ja simptomi saglabājas ilgāk par trim mēnešiem pēc Covid-19 pārslimošanas, ir vērts konsultēties ar ārstu. Lai arī nav konkrēta testa, kas apstiprinātu ilgo Covid, ārsts var palīdzēt izslēgt citas slimības un izvērtēt simptomus.

Ieteikumi sagatavošanai:

• Pieraksti simptomu sākuma datumu un to regularitāti
• Novēro, kas tos pasliktina
• Apraksti, kā simptomi ietekmē ikdienu
• Sagatavo jautājumus ārstam
• Sagatavo zāļu un uztura bagātinātāju sarakstu, ko lieto

Ja iespējams, ņem līdzi uzticamu personu, kas var palīdzēt pierakstīt informāciju vai būt emocionāls atbalsts. Noderīgi ir glabāt ārsta apmeklējumu kopsavilkumus un testu rezultātus vienuviet.

Ilgā Covid diagnostika un ārstēšana

Lai noteiktu stāvokli, ārsts var ieteikt:

• Asinsanalīzes (piemēram, pilnu asins ainu, aknu darbības testus)
• Attēldiagnostiku (piemēram, krūšu kurvja rentgenu)
• Sirdsdarbības izmeklējumus, neiroloģiskus testus vai zarnu mikrobioma analīzes – atkarībā no simptomiem

Ārstēšanas pieejas:

Ilgā Covid ārstēšana ir individualizēta un balstīta uz simptomiem:

• Nogurums – tiek ieteikta “enerģijas pārvaldība”, jeb aktivitātes līdz brīdim, kad parādās nogurums. Nepārpūlies!
• Smadzeņu migla, sāpes, elpas trūkums – ārstēšana var ietvert pretsāpju medikamentus, recepšu zāles, elpošanas terapiju, uztura bagātinātājus.
• Garšas vai smaržas zudums – var palīdzēt olfaktorā treniņa metode (smaržas apmācība).
• POTS un paātrināta sirdsdarbība – var tikt nozīmēti medikamenti un stingra hidratācijas režīma ievērošana.

Svarīgi saprast – simptomi var saglabāties ilgi, bet daudzus no tiem iespējams mazināt vai kontrolēt ar piemērotu ārstēšanas plānu.

Kā saņemt palīdzību?

Ilgā Covid pacientiem bieži nākas saskarties ar ārstēšanas pieejamības problēmām. Simptomus mēdz ignorēt arī ģimenes locekļi, darba devēji vai pat ārsti.

Īpašas grūtības mēdz būt:

• Cilvēkiem ar valodas barjerām
• Tiem, kam trūkst pieejas veselības aprūpei
• Pacientiem ar sadrumstalotu medicīnisko vēsturi
• Personām ar atmiņas vai koncentrēšanās traucējumiem

Ja esi jauns pacientu aprūpes sistēmā, sagatavo dokumentāciju un visu simptomu pierakstus jau pirms pirmās vizītes. Iesaistīties var arī atbalsta grupās – tās palīdz justies saprastam un sniedz praktisku informāciju.