Pēdējos gados ir uzkrājušies nepārprotami pierādījumi: alkohola lietošanai nav droša līmeņa, kas neradītu kaitējumu veselībai. Jaunākajā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) paziņojumā, publicētā prestižajā izdevumā The Lancet Public Health, uzsvērts – jebkura alkohola deva rada risku, un tas sākas jau no pirmā malka.

Alkoholu padara bīstamu nevis dzēriens, bet pati viela

Alkohols – precīzāk sakot, etanols – ir toksiska, psihotropiska un atkarību izraisoša viela, ko Starptautiskā Vēža pētījumu aģentūra (IARC) jau sen atzinusi par 1. grupas kancerogēnu. Tas nozīmē, ka alkohols atrodas tajā pašā kategorijā kā azbests, starojums un tabaka.

Etanols izraisa vismaz septiņu dažādu veidu vēzi, tostarp:

• resnās zarnas vēzi,
• krūts vēzi sievietēm (viens no biežākajiem),
• barības vada, aknu un balsenes vēzi.

Bīstamība nav atkarīga no dzēriena veida vai cenas – risks ir vienāds, vai lietojat vīnu, alu vai stipro alkoholu. Tiklīdz alkohols nonāk organismā, tas sadalās vielās, kas bojā DNS un veicina vēža attīstību.

Pat neliela dzeršana – liels vēža risks

Jaunie PVO dati rāda satraucošu tendenci: vairāk nekā puse no ar alkoholu saistītiem vēža gadījumiem Eiropā ir tieši saistīti ar “vieglu” vai “mērenu” alkohola patēriņu.

Šis līmenis tiek definēts kā:

• mazāk nekā 1,5 litri vīna nedēļā,
• mazāk nekā 3,5 litri alus nedēļā,
• mazāk nekā 450 ml stipro dzērienu nedēļā.

Šāda “normāla” dzeršana ir tieši atbildīga par lielāko daļu krūts vēža gadījumu sievietēm Eiropas Savienībā. Turklāt ES valstīs vēzis jau ir galvenais nāves iemesls, un alkohols ievērojami palielina šo statistiku.

Mīts par drošo robežu: risks sākas ar pirmo malku

Lai varētu noteikt drošu alkohola lietošanas līmeni, būtu vajadzīgi pārliecinoši zinātniski pierādījumi, ka zem noteiktas devas nav nekāda riska veselībai. PVO skaidro: šādu pierādījumu nav. Nav konstatēts slieksnis, pie kura alkohols sāk kļūt bīstams – tas ir bīstams no paša sākuma.

Bieži tiek pieminēti arī iespējamie ieguvumi sirds veselībai vai 2. tipa diabēta profilaksē. Tomēr PVO uzsver – šīs priekšrocības ir statistiski apšaubāmas un nevar atsvērt vēža risku.

Alkohols nav izņēmums – risks vienmēr pārsniedz ieguvumu

Dr. Karina Ferreira-Bordžesa, PVO Eiropas biroja eksperte, skaidro:
“Mēs nevaram runāt par kādu ‘drošu’ alkohola līmeni. Veselības riski sākas ar pirmo pilienu. Jo vairāk dzerat – jo lielāks kaitējums. Mazāk ir vienmēr drošāk.”

Tajā pašā laikā pētījumi, kas norāda uz iespējamiem ieguvumiem, bieži vien ir metodoloģiski vāji. Kā norāda Dr. Jirgens Rems, PVO padomdevējs neinfekcijas slimību jomā:
“Aizsargājošais efekts bieži ir saistīts ar to, kā izvēlētas salīdzinājuma grupas, un ignorē citus svarīgus faktorus.”

Eiropa – pasaules līderis alkohola patēriņā

Pasaulē tieši PVO Eiropas reģionā ir visaugstākais alkohola patēriņa līmenis. Šeit dzīvo vairāk nekā 200 miljoni cilvēku, kuriem reāli pastāv risks saslimt ar ar alkoholu saistītu vēzi.

Lai gan dažās valstīs tiek īstenotas sabiedrības veselības kampaņas, alkohols joprojām tiek plaši normalizēts kultūrā, izklaidē un pat politikā. Alkohola industrija izmanto reklāmas, sponsorē pasākumus un pozicionē savus produktus kā dzīvesveida sastāvdaļu – nevis kā veselības risku.

Taču zinātne ir nepārprotama: ikviens alkohola patēriņš nes sev līdzi risku saslimt ar onkoloģiskām, aknu, psihiskām un sirds-asinsvadu slimībām.

Alkohola radītais kaitējums nav vienāds visiem

Pētījumi rāda, ka sociāli mazāk aizsargātie cilvēki cieš daudz vairāk no alkohola sekām, pat ja viņi patērē tikpat vai mazāk nekā turīgāki cilvēki. Šī nevienlīdzība izpaužas dažādos veidos:

• augstāks hospitalizācijas un nāves risks,
• lielāka slodze ģimenēm un aprūpes sistēmām,
• ilgstošas ekonomiskas un psihosociālas sekas.

Tāpēc jautājums par “drošu” alkohola līmeni vai tā iespējamiem labumiem ignorē plašāko sabiedrības veselības kontekstu – jo īpaši nabadzīgākās un neaizsargātākās sabiedrības daļas.

Sabiedrībai trūkst informācijas par alkohola un vēža saistību

Lai gan alkohols ir zinātniski atzīts kancerogēns, šis fakts sabiedrībā vēl aizvien nav pietiekami pazīstams. Tas ir līdzīgi kā agrāk ar smēķēšanu – pagāja desmitgades, līdz cilvēki sāka apzināties reālo risku.

Dr. Ferreira-Bordžesa uzsver:

“Mums ir nepieciešami veselības brīdinājumi uz alkohola etiķetēm – līdzīgi kā tabakas izstrādājumiem. Tāpat vajadzīgi mediķi, kas ir informēti un gatavi runāt ar pacientiem par alkohola un vēža risku.”

Viņa uzsver arī plašas sabiedriskās izglītošanas nepieciešamību – skolās, darba vietās un plašsaziņas līdzekļos.

Ko var darīt sabiedrība un valsts?

Lai samazinātu alkohola radīto kaitējumu, nepieciešama mērķtiecīga un sistemātiska pieeja:

1. Nodrošināt sabiedrībai piekļuvi informācijai

• Veselības brīdinājumi uz dzērienu iepakojumiem
• Kampaņas par alkohola saistību ar vēzi
• Iekļaut šo tēmu skolu veselības mācībā

2. Stiprināt veselības aprūpes lomu

• Ģimenes ārstu apmācība par alkohola riskiem
• Regulāra alkohola patēriņa izvērtēšana pacientu veselības apskatēs
• Konsultāciju un atbalsta pakalpojumu pieejamība

3. Politikas un likumdošanas pasākumi

• Nodokļu palielināšana alkoholam
• Reklāmu ierobežošana un sponsorēšanas aizliegumi
• Pieejamības samazināšana (pārdošanas laiku ierobežošana, minimālais vecums)

4. Atbalsts atkarības ārstēšanai

• Pieejama un necaurvīta ārstēšana cilvēkiem ar alkohola atkarību
• Psihosociālais atbalsts ģimenēm
• Atbalsta grupas un rehabilitācijas programmas

Kopsavilkums: mazāk alkohola – vairāk veselības

• Alkohols nav tikai sociāls dzēriens – tas ir zinātniski atzīts vēža riska faktors, neatkarīgi no patērētā daudzuma.
• Jebkura deva sāk ietekmēt veselību – droša līmeņa nav.
• Alkohola kaitējums skar visus, bet visvairāk cieš trūcīgākie sabiedrības locekļi.
• Nepieciešama visaptveroša pieeja: izglītošana, politika, veselības aprūpes iesaiste un sabiedrības attieksmes maiņa.