Vai esi kādreiz sajutis, ka sirds sitas ātrāk bez acīmredzama iemesla? Lai gan fiziskās aktivitātes vai stress var loģiski paātrināt sirdsdarbību, dažkārt sirds sāk pukstēt straujāk šķietami bez iemesla. Ko tas nozīmē, un vai tas ir bīstami?

Kas ir paātrināta sirdsdarbība?

Parasti miera stāvoklī cilvēka sirdsdarbības ātrums ir 60 līdz 100 sitieni minūtē. Ja šis rādītājs pārsniedz 100 sitienus minūtē miera stāvoklī, to sauc par tahikardiju jeb paātrinātu sirdsdarbību. Šādā gadījumā ir vērts konsultēties ar ārstu, īpaši, ja šāds stāvoklis atkārtojas regulāri vai nav saistīts ar acīmredzamu iemeslu.

6 biežākie paātrinātas sirdsdarbības cēloņi

1. Stress un trauksme

Kad organisms izjūt stresu, bailes vai spēcīgas emocijas, tas izdala adrenalīnu – hormonu, kas izraisa sirdsdarbības paātrināšanos. Pat ikdienišķas situācijas, piemēram, strīds vai darba termiņi, var izraisīt sirdsdarbības lēcienu.

2. Vairogdziedzera pārmērīga aktivitāte (hipertireoze)

Ja vairogdziedzeris izdala pārāk daudz hormonu, tas var pārslogot organismu un paātrināt sirdsdarbību. Hipertireoze bieži izraisa arī svara zudumu, bezmiegu, trīci un pastiprinātu svīšanu.

3. Mazasinība (anēmija)

Anēmijas gadījumā organismam trūkst sarkano asinsķermenīšu, kas piegādā skābekli orgāniem. Lai kompensētu šo trūkumu, sirds sāk pukstēt ātrāk, cenšoties ātrāk nogādāt skābekli uz audiem.

4. Medikamentu blakusparādības

Vairāki medikamenti, tostarp tie, kas paredzēti astmas, trauksmes, depresijas vai augsta asinsspiediena ārstēšanai, var izraisīt sirdsdarbības paātrināšanos kā blakusparādību. Ja tas notiek pēc zāļu maiņas, ir svarīgi to apspriest ar ārstu.

5. Atkarību izraisošas vielas

Kofeīns, nikotīns un pārmērīgs alkohola daudzums var ietekmēt sirdsdarbību. Nelegālās vielas, piemēram, kokaīns, vēl vairāk paaugstina risku un var izraisīt pat dzīvībai bīstamas sirdsdarbības novirzes.

6. Pārmērīgas fiziskās slodzes

Lielas fiziskās slodzes laikā ķermenis pieprasa vairāk skābekļa, un sirds intensīvāk strādā, lai to nodrošinātu. Ja netrenēts ķermenis tiek pēkšņi pārpūlēts, sirdsdarbība var paātrināties vairāk nekā parasti.

Ar sirdi saistītas slimības, kas var izraisīt strauju sirdsdarbību

Ne vienmēr paātrināta sirdsdarbība ir saistīta ar dzīvesveidu vai ārējiem faktoriem. Dažkārt tā var būt saistīta ar sirds veselības traucējumiem. Cilvēkiem ar iedzimtām vai dzīves laikā iegūtām sirds slimībām sirdsdarbība var paātrināties pat miera stāvoklī.

Biežākie sirds veselības traucējumi, kas izraisa tahikardiju:

• Sirds mazspēja – sirds nespēj efektīvi sūknēt asinis, tādēļ tā strādā ātrāk.
• Sirds ritma traucējumi (aritmijas) – elektrisko impulsu darbības traucējumi var izraisīt neregulāru un paātrinātu sirdsdarbību.
• Sirds vārstuļu problēmas – ja vārstuļi nestrādā pareizi, sirds kompensē, paātrinot ritmu.
• Koronārā sirds slimība – sašaurinātas artērijas traucē asins plūsmu un var radīt stresu sirdij.
• Rētaudi pēc operācijām – rētas var traucēt sirds elektrisko impulsu darbību, izraisot aritmiju vai tahikardiju.

Ja tev jau ir diagnosticēta sirds slimība un pēdējā laikā esi pamanījis straujāku sirdsdarbību, svarīgi nekavējoties sazināties ar savu ārstu.

Kā normalizēt sirdsdarbības ātrumu?

Ir vairākas metodes, kā dabiski un efektīvi samazināt sirdsdarbības ātrumu un uzlabot sirds veselību kopumā:

Apgūsti stresa pārvaldības metodes

Hronisks stress var nopietni kaitēt sirdij. Praktizē apzinātības meditāciju, elpošanas vingrinājumus vai jogu. Pat regulāras pastaigas dabā vai radošās aktivitātes (zīmēšana, rakstīšana, dārzkopība) var palīdzēt samazināt stresu un līdz ar to – arī sirdsdarbības ātrumu.

Regulāri vingro – vismaz 30 minūtes dienā

Kardiotreniņi, piemēram, ātra staigāšana, peldēšana vai riteņbraukšana, stiprina sirdi un ilgtermiņā pazemina miera stāvokļa sirdsdarbību. Fiziskās aktivitātes uzlabo sirds muskuļu spēju strādāt efektīvāk.

Atmet smēķēšanu

Smēķēšana ne tikai paātrina sirdsdarbību, bet arī būtiski paaugstina sirds slimību un insulta risku. Pārtraucot smēķēšanu, sirdsdarbība sāk normalizēties dažu nedēļu laikā.

Sabalansēts uzturs

Izvēlies pilngraudu produktus, liesu olbaltumvielu avotus, zemu tauku saturu saturošus piena produktus, kā arī svaigus dārzeņus un augļus. Ierobežo piesātināto tauku, pārstrādātu cukuru, sāls un alkohola lietošanu. Sabalansēta diēta uzlabo asinsspiedienu un holesterīna līmeni, kas ietekmē sirdsdarbību.

Konsultējies ar ārstu

Ja esi pamanījis, ka tava sirdsdarbība ir pastāvīgi paātrināta, apmeklē ārstu. Iespējams, nepieciešama medikamentoza terapija, lai stabilizētu sirds ritmu. Ārsts arī var ieteikt papildu izmeklējumus, lai izslēgtu nopietnas veselības problēmas.

Kādos gadījumos nekavējoties meklēt neatliekamo palīdzību?

Ja jūti, ka tava sirdsdarbība ir pārmērīgi strauja un tai pievienojas šādi simptomi, nekavējoties izsauc neatliekamo palīdzību (113) vai dodies uz tuvāko slimnīcu:

• Elpas trūkums vai sajūta, ka nespēj pilnībā ievilkt elpu
• Reibonis vai pēkšņs nespēks
• Apziņas traucējumi vai ģībonis
• Sāpes vai diskomforts krūtīs
• Sajūta, ka sirds “lec ārā no krūtīm”

Šie simptomi var liecināt par nopietnu sirds problēmu, piemēram, infarktu vai dzīvībai bīstamu aritmiju. Jo ātrāk saņemsi palīdzību, jo lielākas iespējas izveseļoties bez sekām.

Noslēgumā

Paātrināta sirdsdarbība ne vienmēr ir nopietnas slimības pazīme – tā var būt reakcija uz stresu, fizisko slodzi vai kofeīna lietošanu. Tomēr, ja tā notiek bieži vai bez redzama iemesla, ir svarīgi to nepalaist garām. Rūpējies par savu sirdi – jo tā rūpējas par tevi katru sekundi.